seychellesartprojects.org

Atšķirība starp budžeta veidošanu un prognozēšanu

Budžeta plānošana attiecas uz uzņēmuma ieņēmumu un izmaksu prognozēšanas procesu nākamajam konkrētajam laika periodam, kuru bizness vēlas sasniegt, turpretī prognozēšana attiecas uz tāmi, ko uzņēmums faktiski sasniegs.

Budžeta plānošana ir strukturēts mērķu un uzdevumu formāts, ko uzņēmums vēlas sasniegt izvēlētajā laika posmā visbiežāk gadā; tomēr arī tas var būt atšķirīgs. Prognozēšana ir periodiska novērošana par sasniegto budžeta mērķu īpatsvaru un to, cik daudz ir atlicis atlikušajam laika periodam.

Šo procesu galvenais mērķis ir atbalstīt uzņēmuma stratēģiju, izmantojot plānotas iniciatīvas, budžetā paredzēto resursu sadali, cik lielā mērā vides izmaiņas ietekmē uzņēmuma spēju sasniegt mērķus.

Kas ir budžeta plānošana?

Budžets ir detalizēts uzņēmuma finanšu darbības pārskats, kas ietver ieņēmumus, izdevumus, ieguldījumus un naudas plūsmu par konkrētu periodu (bieži gadu).

Sagatavojot budžetu lieliem uzņēmumiem, budžeta pārskatā var iekļaut ieguldījumus no dažādiem uzņēmuma funkcionālajiem departamentiem un peļņas centriem (biznesa vienībām). Tas ir laikietilpīgs process.

Parasti budžeti ir nemainīgi un sagatavojas uzņēmuma finanšu gadam. Tomēr dažas organizācijas izmanto nepārtrauktu budžetu, kas gada laikā tiek koriģēts, pamatojoties uz mainīgajiem uzņēmējdarbības apstākļiem. Lai gan tas var palielināt precizitāti, tas prasa arī rūpīgāku uzmanību un ne vienmēr var dot labāku rezultātu.

Piemēram, uzņēmums savā budžetā nodrošina 75 miljonus ASV dolāru procentu (@ 10% gadā) izmaksām. Bet pēkšņi gada laikā valsts centrālā banka paaugstina procentu likmi, mudinot arī bankas paaugstināt kreditēšanas procentus. Tā rezultātā uzņēmumam rodas lielākas procentu izmaksas, un tāpēc uzņēmumam ir jāatjauno budžets atbilstoši jaunajām prognozētajām procentu izmaksām.

Kas ir prognozēšana?

Prognoze ir iespējamo nākotnes notikumu novērtējums. Sākotnējā plānošanas posmā ir obligāti jāsagatavojas prognozēt iespējamās darbības uzņēmējdarbībai nākotnē. Tiek sagatavotas prognozes pārdošanas, ražošanas, izmaksu, materiālu iegādes un uzņēmuma finanšu vajadzībām. Prognozei ir zināma elastība, savukārt budžetam ir noteikts mērķis.

Budžeta plānošana un prognozēšana parasti tiek aizstāta vai saprotama kā viena un tā pati darbība (budžeta plānošana ietver prognozēšanu). Tomēr starp abiem ir plāna līnija. Prognoze ir prognoze par to, kas notiks budžeta plānošanas periodā organizācijas līmenī, parasti ietver ievērojamus ienākumus un izdevumus. Prognoze var būt par ilgtermiņa vai īstermiņa periodu, vai izmantojot augšupēju vai augšupēju pieeju.

Ilgtermiņa prognoze sniegs vadībai vērtīgu rezultātu stratēģiskajam biznesa plānam. Turpretī īstermiņa prognozes parasti tiek veiktas darbības un ikdienas biznesa vajadzībām.

Budžeta plānošana pret infografikas prognozēšanu

Apskatīsim lielākās atšķirības starp budžeta plānošanu un prognozēšanu.

Galvenās atšķirības

• Abu metožu mērķis uzsver kritisko atšķirību starp abiem, jo ​​budžeta plānošana ir detalizēta uzņēmuma mērķu un mērķu skice noteiktā gaidāmajā periodā, savukārt prognozēšana ir to pašu regulāra uzraudzība, lai uzņēmums apzinātos, vai ir pamatoti domāt, ka mērķis tiks sasniegts
• Atšķirīga ir arī secinājumu nozīme; prognozēšana tiek izmantota pagaidu pasākumu veikšanai, cenšoties sasniegt budžetā noteiktos mērķus, savukārt dispersijas analīzi izmanto, lai pieņemtu kritiskus uzņēmuma lēmumus, piemēram, nepieciešamās paplašināšanas darbības, kompensācijas politikas izklāstu un komponentus utt.
• Budžeta plānošana ir arī būtiska, lai saprastu, vai uzņēmums var gūt peļņu vai nē. Tāpēc neatkarīgi no tā, vai tai jāturpina darbība, vai jāsāk mēģinājums pakāpeniski veikt stingru aktīvu likvidēšanas pasākumu vai atrast kādu ieinteresētu pircēju, kurš varētu nopirkt uzņēmumu daļēji vai pilnībā.
• Pastāvīgas budžeta pārskatīšanas padara to bezjēdzīgu, jo tas var izraisīt daudz neskaidrību, tomēr pastāvīga prognozēto skaitļu pārskatīšana ir nepieciešama, lai saprastu, kādas izmaiņas ir nepieciešamas pašreizējās paņēmienu iekļaušanas metodēs.
• Budžeta plānošana tiek veikta visiem finanšu pārskatiem, piemēram, ienākumu un naudas plūsmas pārskatam un bilancei. Tomēr prognozes tiek veiktas tikai attiecībā uz ieņēmumiem un izdevumiem, jo ​​citi posteņi ir saistīti ar būtiskāku nenoteiktību, un to prognozēšana var šķist veltīgs uzdevums, jo tas neko nedos.

Budžeta plānošanas un prognozēšanas salīdzinošā tabula

Kritēriji / vienums		Budžeta plānošana		Prognozēšana
Mērķis		Budžets ir formulēts mērķa noteikšanai nākamajam mēnesim, ceturksnim vai gadam.		To veic, lai saprastu, vai budžetā paredzētais mērķis tiks savlaicīgi sasniegts.
Saturs		Tajā ir absolūtas vērtības, kuras uzņēmums vēlas sasniegt; tāpēc tajā var iekļaut pārdodamo vienību skaitu vai gūto ienākumu summu.		Tā kā prognoze izsaka cerības, tā to labāk izdara, izmantojot procentus, norādot, kāda budžeta vērtību proporcija ir sasniegta un cik lielu daļu no tām var pamatoti paveikt atlikušajā laikā.
Metodoloģija		Tas novēro pagātnes tendences un mēģina noteikt reālistisku mērķi, pamatojoties uz tiem, pēc izlīdzināšanas vienreizējam vai ārkārtas gadījumam.		Tas analizē pašreizējo apstākļu izmaiņas un mēģina secināt, ka, ņemot vērā šādus notikumus, vai budžets tiks izpildīts vai nē.
Biežums		Budžets tiek sastādīts vienu reizi periodā; piemēram, ja mēs ieņēmumus un izdevumus esam plānojuši nākamajam gadam, tie tādi paliks, kamēr gads nebūs pabeigts.		Prognozēšana tiek veikta biežāk, un dažkārt to var veikt pat reāllaikā vai pastāvīgi, lai varētu laikus veikt atbilstošus pasākumus, cenšoties izpildīt budžeta prasības.
Dispersijas analīze		Kad budžetā paredzētais laika posms būs beidzies, faktiskie rezultāti tiek salīdzināti ar budžetā paredzētajiem mērķiem, lai redzētu, kā tie ir mainījušies un vai budžets bija reāli sasniedzams, vai arī tāpēc nākamie budžeti tiek attiecīgi pārskatīti.		Prognozēto skaitļu analīze netiek veikta, jo tie ir tikai starpposma skaitļi; faktiski prognozēšana pati par sevi ir dispersijas analīzes paņēmiens.
Pārklātie apgabali		Budžeta plānošana ir plašāka analīze, un tajā ietilpst lielāks skaits posteņu, piemēram, ieņēmumi, izmaksas, mucu plūsmas, peļņa, finansiālā stāvokļa posteņi.		Prognozēšana ir šaurāka analīze, jo tā nodarbojas tikai ar ieņēmumiem un izdevumiem, nevis ar naudas plūsmām vai finansiālo stāvokli.
Strukturālās izmaiņas		Tā kā budžets ir ilgtermiņa parādība, dispersijas tiek aplūkotas caur stingrāku objektīvu. Tas var izraisīt strukturālas izmaiņas, piemēram, pētniecības un attīstības jauninājumus vai CAPex izmaiņas.		Prognozēšana ir īstermiņa pasākums, un tāpēc tas nerada krasas izmaiņas. Tas var ļaut vadībai pieņemt lēmumus par darbinieku maiņas palielināšanu atbilstoši pieprasījuma izmaiņām; tomēr tas neizraisīs tādas izmaiņas kā rūpnīcas jaudas palielināšana.
Izpratnes līmenis		Budžeta mērķi un uzdevumi tiek nodoti visiem līmeņiem, tostarp ražošanas uzņēmumu līmeņiem ražošanas uzņēmumos, lai sasniegtu mērķtiecīgo ražošanu.		Prognozētie skaitļi galvenokārt ir paredzēti vadībai un uzraugu komandai, lai viņi apzinātos, kā vadīt darbu, lai sasniegtu mērķus.

Korporatīvajā pasaulē budžets un prognoze, kas sagatavota vienlaikus un ar vienādu ieguldījumu, kas saņemts no uzņēmējdarbības, un uzņēmumu izmaksu vienības. Lai gan abos apgalvojumos mērķis un pieeja ir vienāda, lietojums var atšķirties.

Secinājums

Mēs varam izdarīt vienkāršu līdzību, ka budžets ir kā gadalaiki, kas paredzēti noteiktam periodam, kura maksimālais laiks var būt noteikta veida laika apstākļi. Tajā pašā laikā prognozēšana ir starpposma paziņojums par lietusgāžu vai saules daudzumu, kas var būt gaidāms katrā konkrētajā dienā. To nevar paredzēt ilgākam laika periodam, jo ​​to ietekmēs ikdienas laika apstākļu izmaiņas, un tādēļ tas, iespējams, neparedz patiesāku priekšstatu, ja tiek prognozēts jau sen.

Abas metodes ir būtiskas un ir neatņemama īstermiņa un ilgtermiņa lēmumu pieņemšanas sastāvdaļa. Ja budžeti nav formulēti, uzņēmums var kļūt bez virziena. Tajā pašā laikā, ja prognozēšana netiek veikta, var būt iespēja pārraudzīt un apkopot nepareizus lēmumus un bezdarbību.