Papildu izmaksas (definīcija, piemērs) Kā piešķirt?

Papildu izmaksu definīcija

Papildizmaksas ir papildu izmaksas, kas saistītas ar vienas papildu vienības ražošanu, un tajā tiek ņemtas vērā tikai tās izmaksas, kurām ir tendence mainīties atkarībā no konkrētā lēmuma iznākuma, bet pārējās izmaksas tiek uzskatītas par nebūtiskām. Vienkārši sakot, tās tiek definētas kā papildu izmaksas, kas uzņēmumam rodas sakarā ar attiecīgajām izmaksu izmaiņām, kas saistītas ar ražošanu, mašīnu vai iekārtu nomaiņu vai jauna produkta pievienošanu utt.

Piemērs

Ņemsim piemēru, lai to labāk saprastu:

Pieņemot, ka ražo uzņēmumu, SIA ABC ir ražošanas vienība, kurā kopējās izmaksas, kas radušās, ražojot X 100 produkta vienības, ir ₹ 2 000. Uzņēmums vēlas pievienot vēl vienu produktu “Y”, par kuru tas rada zināmas izmaksas algas izteiksmē, pie papildu darbaspēka, izejvielām un pieņemot, ka nav pievienota tehnika, aprīkojums utt.

Pieņemsim, ka tagad pēc jaunās produktu līnijas pievienošanas tā var saražot 200 vienības ar ₹ 3500, tāpēc šeit papildu izmaksas ir 1500 ₹

Šādu izmaksu noteikšana uzņēmumiem ir ļoti svarīga, jo tā palīdz izlemt, vai papildu izmaksas patiešām ir viņu interesēs. Tāpat kā iepriekšējā piemērā, ir skaidrs, ka, ieviešot jauno produktu līniju, produkcijas ražošanas vienības izmaksas faktiski ir samazinājušās no ₹ 20 līdz to 17,5. Tomēr tas var nebūt taisnība visos gadījumos.

Nav nepieciešams, ka šādas izmaksas var būt tikai mainīgas. Pat nemainīgas izmaksas var veicināt papildu izmaksu palielināšanos, piemēram, ja jaunās produktu līnijas “Y” pievienošanai ir vajadzīga jauna tehnika.

Papildu izmaksu sadale

Papildizmaksu sadales pamatmetode ir primārā lietotāja un kopējo izmaksu papildu vai pieaugošā lietotāja piešķiršana.

Ja mēs aplūkojam iepriekš minēto piemēru, primārais lietotājs ir produkts “X”, kas jau tika ražots rūpnīcā un kurš izmantoja mašīnas un iekārtas, jaunais produkts tikai pievienoja dažas papildu izmaksas, lai mēs varētu definēt “X” kā primārais lietotājs un “Y” kā papildu lietotājs.

Ja nav neviena jauna produkta vai papildu vienības, kopējās izmaksas, kas ABC Ltd. radušās, ražojot tikai “X”, ir 2000 ₹, tāpēc šīs izmaksas mēs piešķirsim X,

Lai gan papildu izmaksas ₹ 1500 apmērā, kas radās tikai jaunā produkta ieviešanai, tiks piešķirtas “Y”.

Šis sadalījums var pat mainīties SIA ABC turpmākajā uzņēmējdarbības gaitā, ja domājams, ja tā izvēlas nomest produktu “X”, tad produkts “Y” vai kāds cits produkts var kļūt par galveno izmaksu lietotāju.

Papildu izmaksas ir saistītas arī ar izmaiņām produkta cenās. Pieņemsim, ka, radoties šādām izmaksām, palielinās arī kopējās izmaksas par produkta vienību, tad uzņēmums vēlas mainīt produkta cenu, lai saglabātu vai palielinātu peļņu. Tas varētu darboties uzņēmuma labā vai pret to. Šādiem uzņēmumiem mēdz būt ekonomisks trūkums, ti, tie jau ir sasnieguši maksimālo ražošanas apjoma robežu.

Bet, ja vienības izmaksas vai vidējās izmaksas samazinās, radot papildu izmaksas, uzņēmums, iespējams, varēs samazināt produkta cenu un izbaudīt vairāk vienību pārdošanu. Tiek uzskatīts, ka šādiem uzņēmumiem ir apjomradīti ietaupījumi, līdz ar to ir zināmas iespējas optimizēt ražošanas lietderību.

Ņemot vērā, ka katras produkta “X” vienības cena ir ₹ 25, peļņa sākotnēji bija

Neto peļņa =  ₹ 500

Ņemot vērā arī to, ka pēc jaunās produktu līnijas ieviešanas cena gan X, gan Y tiek turēta is 25, peļņa šeit būs:

  • Neto peļņa  = (200 X 25) - (200 X 17,5)
  • Neto peļņa =  ₹ 1500

Lai palielinātu pārdošanas apjomus, lai iegūtu lielāku tirgus daļu, uzņēmums var izmantot zemākas produkta vienības izmaksas, lai pazeminātu cenu no ₹ 25 un pārdotu vairāk vienību par zemāku cenu.

Papildu izmaksas salīdzinājumā ar starpības izmaksām

Papildu izmaksas tiek dēvētas arī par robežizmaksām, taču starp tām ir dažas pamata atšķirības.

  • Palielinātās izmaksas galvenokārt ir saistītas ar izvēli vai lēmumiem, un tāpēc tās ietver tikai tās papildu izmaksas, kas radušās pieņemtā lēmuma dēļ, piemēram, tās neuzskata par mašīnu vai iekārtu izmaksām, kas jau bija tur ražošanas vienībā, uz kuru arī atsaucas. kā neizlietotās izmaksas, jo šīs izmaksas paliks neatkarīgi no lēmuma.
  • Turpretī robežizmaksas īpaši ņem vērā izmaksu pieaugumu vienas papildu vienības ražošanai. To biežāk izmanto ražošanas optimizēšanai, savukārt pieaugošās izmaksas nav optimizācijas rīks.

Secinājums

Papildu izmaksas uzņēmumi var plaši izmantot, lai analizētu:

  • Vai ražot jauno produktu līniju mājā, vai to uzticēt ārpakalpojumiem
  • Vai pieņemt vienreizēju liela apjoma pasūtījumu no klienta vai biznesa partnera
  • Vai piešķirt pieejamos resursus, lai optimizētu to izmantošanu
  • Vai mainīt produkta cenu

$config[zx-auto] not found$config[zx-overlay] not found