Absolūtais ieguvums salīdzinājumā ar salīdzinošo priekšrocību Galvenās atšķirības

Atšķirības starp absolūto un salīdzinošo priekšrocību

Absolūtais ieguvums ir spēja, ar kuru var saražot lielāku skaitu preču un pakalpojumu, un arī tā ir labākā kvalitātē salīdzinājumā ar konkurentiem, savukārt salīdzinošā priekšrocība nozīmē spēju ražot preces vai pakalpojumus par salīdzinoši zemākām alternatīvām izmaksām.

Starptautiskajā tirdzniecībā absolūtā priekšrocība un salīdzinošās priekšrocības ir plaši izmantoti termini. Šīs priekšrocības ietekmē valstu pieņemtos lēmumus veltīt savus dabas resursus un ražot īpašas preces.

Absolūtais ieguvums

Absolūta priekšrocība ir tad, ja valsts var ražot konkrētas preces par zemākām izmaksām nekā cita valsts.

Daži piemēri ir:

  • Saūda Arābijā ir vieglāk iegūt naftu nekā jebkurā citā valstī. Naftas pārpilnība Saūda Arābijā atvieglo it kā tikai naftas urbšanu, turpretī citām valstīm tā ir saistīta ar izpētes un urbšanas izmaksām.
  • Kolumbijai ir kafijas ražošanas klimatiskās priekšrocības. Tādējādi tas var ražot kafiju par zemākām izmaksām nekā citas valstis

Salīdzinošā priekšrocība

Salīdzinošo priekšrocību pamatā ir preces ražošanas alternatīvās izmaksas. Ja valsts var saražot konkrētu preci par zemākām alternatīvām izmaksām (zaudējot iespēju citu preču ražošanai) nekā jebkurai citai valstij, tad tai ir salīdzinošas priekšrocības.

Daži salīdzinošo priekšrocību piemēri ir:

  • Ja ASV un Japānā ir iespēja ražot kviešus vai rīsus, bet ne abus. ASV varētu ražot 30 kviešu vienības vai 10 rīsu vienības, bet Japāna - 15 kviešu vienības vai 30 rīsu vienības. Tādējādi kviešu alternatīvās izmaksas ir 3 kviešu vienības par 1 rīsu vienību ASV, savukārt 0,5 kviešu vienības par katru rīsu vienību Japānai. Tādējādi Japānai ir salīdzinošas priekšrocības rīsu ražošanā, jo tai ir zemākas alternatīvās izmaksas.

Absolute Advantage vs Comparative Advantage Infographics

Apskatīsim galvenās atšķirības starp absolūtajām un salīdzinošajām priekšrocībām.

Galvenās atšķirības

  • Valstij ir absolūtas priekšrocības, ja tā ražo lielu daudzumu preču ar tādiem pašiem resursiem, kādi tiek piegādāti citai valstij, turpretim valstij ir salīdzinošas priekšrocības, ja valsts var ražot konkrētu produktu ar labāku kvalitāti par lētāku cenu nekā cita valsts.
  • Tirdzniecības absolūtās priekšrocībās nav savstarpēja labuma, savukārt tirdzniecībai tiek savstarpēji izdevīgi izmantot salīdzinošās priekšrocības. Tas ir tāpēc, ka valsts, kurai ir lielākas preces ražošanas alternatīvās izmaksas, tagad to var saņemt par zemākām izmaksām no citas valsts produkcijas.
  • Izmaksas ir faktors, lai noteiktu, vai valstij ir absolūtas priekšrocības, savukārt alternatīvās izmaksas ir faktors, kas nosaka, vai valstij ir salīdzinošas priekšrocības
  • Salīdzinošās priekšrocības ir abpusējas un abpusējas, bet absolūtās priekšrocības nav.

Absolūtās un salīdzinošās priekšrocības salīdzinošā tabula

Pamats Absolūtais ieguvums Salīdzinošā priekšrocība
Definīcija Valsts spēja saražot vairāk preču ar tādu pašu resursu daudzumu nekā citā valstī Valsts spēja ražot labāk nekā cita valsts ar tādu pašu resursu daudzumu
Ieguvumi 1. Tirdzniecība nav abpusēji izdevīga

2. Iegūst valsti ar absolūtu priekšrocību

1. Tirdzniecība ir abpusēji izdevīga

2. Ieguvumi no abām valstīm

Izmaksas Preču ražošanas absolūtās izmaksas ietekmē, ja valstij ir absolūtas priekšrocības Preču ražošanas alternatīvās izmaksas ietekmē valsts salīdzinošās priekšrocības
Ekonomiskais raksturs Tas nav savstarpējs un abpusējs Tas ir abpusējs un abpusējs

Piemērs

Apsveriet divas valstis A un B, kurām ir šāda dinamika kukurūzas un kukurūzas ražošanai. Rezultāts par vienādu resursu skaitu dienā ir šāds:

  • Valstij A alternatīvās izmaksas par 15 kukurūzas vienību ražošanu ir 30 kukurūzas vienības, vai arī mēs varam teikt, ka valstij A ir alternatīvas izmaksas par 1 kukurūzas vienības un 2 kukurūzas vienību ražošanu. Līdzīgi B valstij ir alternatīvās izmaksas par 1 kukurūzas vienības un 0,5 kukurūzas vienības ražošanu. Tā kā alternatīvās izmaksas kukurūzas ražošanai valstī B ir mazākas, tām ir salīdzinošas priekšrocības.
  • Līdzīgi A valstij ir alternatīvās izmaksas par 0,5 kukurūzas vienībām, lai saražotu 1 kukurūzas vienību, bet B valstij - par 2 kukurūzas vienības alternatīvām izmaksām, lai iegūtu vienu kukurūzas vienību. Tādējādi kukurūzas ražošanā A valstij ir salīdzinošas priekšrocības salīdzinājumā ar B valsti. Tomēr, tā kā valstī A var iegūt gan kukurūzu, gan kukurūzu, kas ir augstāka nekā valstī B, tai ir absolūtas priekšrocības.
  • Tādējādi, ja valsts A ražo un tirgo kukurūzu, bet valsts B ražo un tirgo kukurūzu, abas valstis gūs labumu no tirdzniecības ar zemākām alternatīvām izmaksām un lielāku efektivitāti.
  • Iepriekš minētajā piemērā mēs redzējām, ka pat tad, ja A ir absolūta priekšrocība visu preču ražošanā, citai valstij var būt atšķirīgas salīdzinošās priekšrocības. Salīdzinošās priekšrocības palīdz valstīm izlemt, kuras preces tām vajadzētu ražot, un virzīt tirdzniecību. Salīdzinošās priekšrocības veicina specializāciju preces ražošanā valstī, jo tām ir zemākas alternatīvās izmaksas un tādējādi tiek panākta augstāka ražošana un labāka efektivitāte.

Secinājums

Ir jāsaprot, ka, lai gan teorētiskās atšķirības starp absolūto un salīdzinošo priekšrocību ir viegli saprotamas, bet praktiski tās ir sarežģītākas. Nevienai tautai nav priekšrocību katras preces ražošanā, kā arī nevienai tautai nav ekskluzīvas preču pārprodukcijas. Preču ražošanu un ražošanu veicina daudzi faktori, kas dažās valstīs padara noteiktu preču ražošanu efektīvāku. Nācija var efektīvi ražot dažas preces, bet, iespējams, nespēj tās transportēt un tirgot citās valstīs. Tādējādi tos abus varētu labāk saprast, ja valstīm ir vienādi resursi.


$config[zx-auto] not found$config[zx-overlay] not found