seychellesartprojects.org

Kvazi līguma nozīme

Kvazilīgums attiecas uz līguma pienākumu, kas izveidots ārpus tiesas rīkojuma ar mērķi neļaut vienai pusei negodīgi gūt labumu no situācijas uz citu pušu rēķina, ja starp pusēm nav sākotnējas vienošanās un starp viņiem ir strīds.

Paskaidrojums

Kvazilīgumi ir likumā noteiktā vienošanās, kurā izklāstīts vienas puses pienākums pret otru pusi gadījumā, ja pirmajai pieder otras puses īpašums, proti, kaut ko viena puse iegādājas uz citas puses rēķina. Tiesa tos izveido, lai izvairītos no jebkuras puses pārmaksāšanas par preci vai pakalpojumu nepamatotas bagātināšanas. Tā kā tiesa tos izveido, neviena no pusēm nevar tam nepiekrist, un viņiem ir pienākums to ievērot.

Kvazilīguma piemēri

• Persona tiešsaistē pasūta dažus ātri bojājošos priekšmetus, norādot savu adresi un samaksājot par to pašu. Preču piegādes laikā piegādes darbinieks to piegādā uz nepareizu adresi. Tad saņēmēja puse tā vietā, lai atteiktu piegādi, pieņem pasūtījumu un patērē to pašu.
• Lieta nonāca tiesā, un pēc tam tiesa lika izsniegt gandrīz līgumu, saskaņā ar kuru saņēmējam ir jāatmaksā preces izmaksas pusei, kas sākotnēji bija persona, kas samaksāja par priekšmetu. Tātad šajā gadījumā preču priekšrocības ir baudījusi saņēmēja puse, tāpēc šādai saņēmējai pusei ir pienākums dot kompensāciju bijušajai pusei.

Iespējas

Funkcijas ir šādas:

1. Parasti kvazilīgumi nodrošina tiesības uz naudu.
2. Pušu starpā nav līguma vai savstarpējas vienošanās, un tāpēc to uzliek likums, un tas nav nevienas vienošanās rezultāts.
3. To pamatā ir taisnīguma, labas sirdsapziņas, taisnīguma un dabiskā taisnīguma principi.

Kvazilīguma prasības

Ir daži prasību veidi, kas tiesnesim jāizpilda, lai pieņemtu nolēmumu par gandrīz līgumu:

1. Lietas prasītājam ir jābūt atbildētājam sniegtam pakalpojumu vai materiālas preces, un prasītājam radies iespaids, ka viņš saņems samaksu par šādu preci vai pakalpojumu.
2. Prasītājam arī jāspēj pamatot, ka atbildētājs tiktu nepamatoti bagātināts, ja viņš saņemtu preces vai pakalpojumus bez tā samaksas.

Kvazilīguma veidi

Veidi ir noteikti 68. līdz 72. sadaļā, kas minēti šādi:

# 1 - 68. pants

Tajā teikts, ka gadījumā, ja ir persona, kas nav spējīga noslēgt nevienu līgumu, un piegādes tiek piegādātas viņam vai jebkuram, kuram darbnespējīgai personai likumīgi ir pienākums nodrošināt trešo personu atbalstu, tad piegādātāja trešā puse ir tiesības atgūt šāda piegādātāja cenu no rīcībnespējīgas personas īpašuma.

# 2 - 69. pants

Tajā teikts, ka gadījumā, ja ir persona, kurai ir interese par naudas samaksu un kura maksā citas personas vārdā, kurai ir jāmaksā saskaņā ar likumu, tad personai, kas veikusi maksājumu, ir tiesības saņemt kompensāciju no citas puses (uz kuru vārdā viņš ir samaksājis).

# 3 - 70. pants

Tajā teikts, ka gadījumā, ja persona kaut ko dara otras personas labā likumīgi vai dod kaut ko piegādi, nedomājot to pašu darīt bez atlīdzības, ja saņēmēja puse ir baudījusi tās pašas priekšrocības. Tad šādai saņēmējai pusei ir pienākums dot kompensāciju bijušajai pusei.

# 4 - 71. pants

Tajā teikts, ka gadījumā, ja ir kāda persona, kas atrod preces, kas pieder citai pusei, un ņem šādas preces savā apcietinājumā, tad pirmajai ir tāda pati atbildība kā drošības naudas saņēmējam.

# 5 - 72. pants

Tajā teikts, ka gadījumā, ja ir persona, kurai samaksāta vai piegādāta kļūdaini vai piespiedu kārtā, viņam ir jāatmaksā vai jāatdod tā pati summa.

Starpība starp gandrīz līgumu un līgumu

Līgumi ir izteikti līgumi, kurus attiecīgās puses apstiprina kā likumu, ja tiem ir kopīgas intereses un sekas, kaut arī īpaši izteikti nosacījumi. Turpretim kvazilīgumos saistības tiek izpildītas ar likumu, kas balstīts uz attiecīgās puses rīcību, lai novērstu vienas puses nepamatotas priekšrocības salīdzinājumā ar citas puses izmaksām.

Priekšrocības

Priekšrocības ir šādas:

• Tas novērš vienas puses nepamatotas priekšrocības salīdzinājumā ar citu partiju izmaksām, jo ​​tās pamatā ir netaisnīgas bagātināšanas princips.
• Tas ir izveidots ar tiesas rīkojumu, tāpēc neviena no iesaistītajām pusēm nevar mēģināt nepiekrist šādiem rīkojumiem. Tātad visām iesaistītajām pusēm ir pienākums to ievērot.

Trūkumi

Trūkumi ir šādi:

• Bagātinātā puse netiks saukta pie atbildības gadījumos, kad viņa saņemtais labums tiek piedāvāts nolaidīgi, nevajadzīgi un nepareizi.
• Tā parasti tiek veidota tikai tiktāl, ciktāl tas bija nepieciešams nepamatotas iedzīvošanās novēršanai, un prasītājam ir jāatsakās no visas paredzamās peļņas, kuru viņš būtu guvis, ja starp iesaistītajām pusēm būtu pilnībā izteikta vienošanās.

Secinājums

Pastāv situācijas, kad starp pusēm nav līguma. Tomēr pat tad noteiktas sociālās attiecības rada īpašus pienākumus, kas dažām pusēm jāveic saskaņā ar tiesas rīkojumu. Šīs saistības ir pazīstamas kā kvazilīgumi, jo tiek radīti tādi paši pienākumi, kādi būtu radušies parastā līguma gadījumā. Šie gandrīz līgumi tiek veidoti, pamatojoties uz taisnīguma, taisnīguma un labas sirdsapziņas principiem.