Saprašanās memoranda pilna forma (definīcija) Kam domāts saprašanās memorands?

Saprašanās memoranda pilna forma - saprašanās memorands

Pilna saprašanās memoranda forma apzīmē saprašanās memorandu - divu vai vairāku pušu vienošanās, kas norāda visu pušu nodomu virzīties kopīgā virzienā attiecībā uz darbību, nav juridiski saistoša un to var uzskatīt par soli uz priekšu oficiālas vienošanās virzienā starp pusēm.

Kā darbojas saprašanās memorands?

  • Saprašanās memorandā dokumentā ir izklāstīti visu pušu pienākumi un cerības, kā arī izteikts nopietns nodoms pret darbību.
  • SM starptautiskajās attiecībās tiek plaši izmantots, jo tos var ātri un slepeni formulēt starp iesaistītajām pusēm. Daudzi uzņēmumi, valdības aģentūras un departamenti arī izmanto SM, lai virzītos uz priekšu mērķa virzienā.

Saprašanās memoranda saturs un formāts

Kad puses nāk klajā, lai parakstītu saprašanās memorandu, sarunām jābūt sasniegušām posmu, kurā puses zina, ko sagaidīt no attiecībām un kā rīkoties mērķa virzienā. Katra puse var sagatavot savu noteikumu kopumu atbilstoši savām sarunām un nākt klajā ar kopīgu SM versiju, ņemot vērā katras puses intereses no viņu dokumentiem.

Saprašanās memorandu sastādīšanas laikā parasti ir šāds saturs:

# 1 - nodoms

Mērķis ir apraksts par to, ko puses plāno sasniegt no attiecībām vai partnerības. Nodomam jābūt tiešam, bez jebkādas neskaidrības, lai atvieglotu atsauci un mērķa skaidrību.

# 2 - Informācija par pusēm

Katrai no pusēm, kas piedalās saprašanās memorandā, šajā Memoranda sadaļā ir jābūt pašām nosauktai. Tās varētu būt valstis, organizācijas, iestādes, uzņēmumi vai tirdzniecības organizācijas.

# 3 - SM periods

Tad tai būtu jādefinē periods, kurā SM būs derīgs. Ja kāda iemesla dēļ puses nespēj virzīties SM virzienā, saprašanās memorands ir izbeigts noteiktajā datumā. Saprašanās memorands nav mūžīgs.

# 4 - Iesaistīto pušu pienākumi

Šajā sadaļā katras puses pienākumi ir sīki izklāstīti. Ja ir kādi kopīgi pienākumi, tie arī jānosaka šeit. Šai sadaļai jābūt visprecīzākajai, lai skaidri noteiktu, ko katra puse darīs, lai sasniegtu kopīgo mērķi, par kuru vienojās saprašanās memorandā. Šajā sadaļā jābūt informācijai par visiem pusēm sagaidāmajiem resursiem un to, kā tās veicinās šajā dokumenta daļā piedāvāto prasīto pienākumu izpildi.

# 5 - atrunas

Tam vajadzētu būt atbilstošām atrunām, norādot jebkādus pienākumus, faktus, procesus, no kuriem abām pusēm vajadzētu norobežoties. Skaidrības labad šajā segmentā jāpiemin visi pretrunīgi vērtētie pasākumi.

# 6 - finanšu informācija

Ierosinātās partnerības finanšu noteikumi būtu sīki jānosaka šajā saprašanās memoranda segmentā. Veicamie maksājumi vai ieguldījumi, veicamie ieņēmumu sadale, maksājamie procenti, sedzamās izmaksas utt. Būtu jānosaka šajā dokumenta daļā.

# 7 - Risku koplietošana

Pusēm skaidri jāpieder riskiem, kas tām jāuzņemas partnerības laikā. Riski var būt attiecīgo pušu kontrolē vai ārpus tiem. Neatkarīgi no riska rakstura pusēm būtu pienācīgi jāaptver visi SM veidi. Šajā segmentā jāpiemin arī riski, kas tiks kopīgi kopīgi izmantoti.

# 8 - Paraksti

Katrai pusei vai pārstāvjiem būtu jāparaksta saprašanās memorands, piekrītot saprašanās memorandā minētajiem noteikumiem.

Iepriekš minētie ir pamata Saprašanās memoranda komponenti. Puses to var padarīt sarežģītāku vai vienkāršāku atkarībā no darījuma veida. Piemēram, saprašanās memorands starp divām labdarības iestādēm par koplietošanu telpā ēkā var būt ļoti vienkāršs, savukārt SM starp abām valdībām par to tirdzniecību un tirdzniecību var būt ārkārtīgi sarežģīts, iekļaujot tūkstošiem lappušu, detalizēti aprakstot katru ierosinātās vienošanās daļu.

Kad izmantot saprašanās memorandu?

Puses izvēlējās noslēgt saprašanās memorandu, kad tām vajadzīgs kaut kas labāks par mutisku apņemšanos un mazāk par formālu līgumu. Tas ir tikai formāls nopietnības pakts starp pusēm. Saprašanās memorands joprojām var būt solis oficiāla līguma virzienā, ja puses nolemj izveidot partnerību, kurai ir nopietnas sekas. To varētu parakstīt arī bezpeļņas organizācijas, jo tās tiek uzskatītas par mazāk bīstamām nekā oficiālais līgums.

Mērķis

Tipiska SM mērķis ir izkārtojums, par kuru puses ir vienojušās oficiālās attiecībās vai partnerattiecībās. Tas ir labāk nekā mutiska apņemšanās, ir dokumentēta un uz to var atsaukties, ja kāda no pusēm novēršas no dokumentā noteiktā ceļa. Ja nav SM, vienošanās laikā ir grūti pat savstarpēji izšķirt strīdus, kas apdraud gala mērķa sasniegšanu.

Priekšrocības

  • Oficiāls dokuments, kurā noteikti visu iesaistīto pušu pienākumi
  • Labāk nekā mutiskas saistības
  • Nodrošina labu atskaites punktu strīdu gadījumā
  • Izklāsta visu pušu nodomu sasniegt kopīgu mērķi
  • Ērts un viegli noformējams nekā juridiski saistošs līgums
  • Ir draudzīgāks un mazāk draudīgs nekā formāls juridiski saistošs līgums
  • Ļauj izvairīties no starptautisko tiesību saistībām, kad valstis paraksta SM

Trūkumi

  • Juridiski saistošu noteikumu neesamība ierobežo saprašanās memoranda iespējas sasniegt vēlamo rezultātu
  • Ne visas puses var ticēt saprašanās memorandiem, un tādā gadījumā partiju sarunās var iestāties strupceļš, kurā nekas nevarētu augt.

Secinājums

  • Tie tiek plaši izmantoti un tiek uzskatīti par nozīmīgu sākumpunktu divpusējās un biznesa attiecībās. Formāli uzrakstītās lomas, pienākumi un riski sniedz skaidrību par to, kā līguma laikā tiks risinātas dažādas situācijas.
  • Daži saprašanās memorandi izrādās tikpat labi kā likumīgi līgumi, jo puses vienmēr pie tiem turas, lai iegūtu lielāku savstarpējo labumu, bet citi plīvo, jo puses to nepilda samazinātas dzīvotspējas dēļ (šajā gadījumā tas ir savstarpēji izšķīdis) vai iesaistīto pušu savtīgu interešu dēļ.

$config[zx-auto] not found$config[zx-overlay] not found