seychellesartprojects.org

Elastīgā un neelastīgā pieprasījuma atšķirības

Elastīgais pieprasījums attiecas uz nelabvēlīgām produkta daudzuma izmaiņām, ņemot vērā minētā konkrētā produkta cenu nelielas izmaiņas, un tas norāda, kā pieprasījums un piedāvājums reaģē cits citam cenu, ienākumu līmeņa utt. Dēļ , savukārt neelastīgais pieprasījums nozīmē pieprasījums pēc konkrēta produkta vai pakalpojuma, kas paliek nemainīgs un cenu izmaiņas to neietekmē.

Ekonomikā divi no elementārākajiem terminiem ir piedāvājums un pieprasījums, un viss temats griežas ap tiem. Šajā rakstā mēs apspriedīsim vienu pieprasījuma klasifikācijas veidu, proti, elastīgo pieprasījumu un neelastīgo pieprasījumu. Šāda veida klasifikācija balstās uz pieprasījuma elastību, kas norāda uz to, kā pieprasījums reaģē uz izmaiņām citā faktorā, kas var būt cena, ienākumu līmenis vai jebkurš cits pieejamais aizstājējs. Tomēr cena ir visbiežāk izmantotais faktors, ko izmanto, lai ilustrētu elastību, un tāpēc to izmantosim arī šim rakstam. Pieprasījuma elastības mēru, kura pamatā ir cena, sauc par cenu elastību, ko nosaka, dalot daudzuma procentuālās izmaiņas (∆Q / Q) ar cenas procentuālajām izmaiņām (∆P / P), kuras tiek attēlotas kā

Elastīgs pieprasījums pēc produkta ir situācija, kad nelielas izmaiņas produkta cenā novedīs pie ievērojamām izmaiņām produkta pieprasījumā, un šāds scenārijs tiek novērots, ja ir aizstājējs. Ņemsim piemēru no tējas un kafijas, kur abi aizstāj viens otru. Pieņemsim, ka cilvēki dod priekšroku kafijai, nevis tējai, ja kafijas cena ir zemāka nekā tējai. Tomēr, pieaugot kafijas cenai, arvien vairāk cilvēku sāk pāriet uz tēju un otrādi. Šī situācija ir lielisks piemērs elastīgam produkta pieprasījumam. Elastīgā produkta pieprasījuma cenu elastība ir vairāk nekā vienāda ar vienu, jo procentuālās pieprasījuma izmaiņas ir lielākas nekā cenu procentuālās izmaiņas.

Neelastīgs pieprasījums pēc produkta ir situācija, kurā jebkuras būtiskas produkta cenas izmaiņas nerada ievērojamas izmaiņas produkta pieprasījumā, un šāds scenārijs tiek novērots, ja precei nav vai ir ļoti maz labu aizstājēju. produktu. Ņemsim piemēru benzīnam / benzīnam, kas ir viens no labākajiem neelastīgā pieprasījuma paraugiem.

Tagad, kad palielinās benzīna cena, ietekme uz benzīna pieprasījumu ir nenozīmīga, jo tā mazinās. Tas ir saistīts ar faktu, ka labu benzīna aizstājēju ir ļoti maz, un tādiem patērētājiem benzīns ir jāpērk pat par salīdzinoši augstākām cenām. Šī situācija ir neelastīga produkta pieprasījuma piemērs. Neelastīga produkta pieprasījuma cenu elastība ir mazāka par vienu, jo pieprasījuma procentuālās izmaiņas ir mazākas par cenu procentuālajām izmaiņām.

Elastīgās un neelastīgās pieprasījuma infografikas

Apskatīsim lielākās atšķirības starp elastīgo un neelastīgo pieprasījumu.

Galvenās atšķirības

• Elastīga pieprasījuma gadījumā pieprasījums joprojām ir ļoti nepastāvīgs un būtiski mainās, mainoties cenai, savukārt neelastīga gadījumā pieprasījums ir ļoti lipīgs un nerāda ievērojamas izmaiņas, reaģējot uz cenu izmaiņām.
• Elastīga pieprasījuma gadījumā ir viegli pieejams aizstājējs, bet tas nav gadījumā, kad runa ir par neelastīgu pieprasījumu. Aizstājējs nodrošina iespēju pārslēgties, kad mainās cena.
• Arī personas nepieciešamība nosaka, kāds ir pieprasījuma veids. Luksusa prece ir daļa no elastīgā pieprasījuma, savukārt nepieciešamais priekšmets ir daļa no neelastīgā pieprasījuma. Cilvēki ir gatavi maksāt par nepieciešamo priekšmetu augstākas cenas.
• Elastīga pieprasījuma gadījumā cena un kopējie ieņēmumi virzās pretējā virzienā, ti, tā kā pieprasījuma kritums ir lielāks nekā cenas pieaugums, kas radītu zemākus ieņēmumus (= cena * pieprasījums) un otrādi. Kaut arī neelastīga pieprasījuma gadījumā abi virzās vienā virzienā, ti, tā kā pieprasījuma kritums ir mazāks nekā cenu pieaugums, kā rezultātā palielināsies ieņēmumi, un otrādi.

Elastīgā un neelastīgā pieprasījuma salīdzinošā tabula

Salīdzināšanas pamats		Elastīgs pieprasījums		Neelastīgs pieprasījums
Nozīme		Tieši produkta pieprasījuma veids piedzīvo būtiskas izmaiņas, ja ir nelielas izmaiņas produkta cenā		Tieši produkta pieprasījuma veids ir diezgan gauss / lipīgs produkta cenas izmaiņām
Elastības koeficients		Vairāk nekā vienāds ar vienu, jo pieprasītā daudzuma izmaiņas ir lielākas par cenu izmaiņām		Mazāk par vienu, jo pieprasītā daudzuma izmaiņas ir mazākas par cenu izmaiņām
Līkne		Līknes forma ir nedaudz plakanāka		Līknes forma ir salīdzinoši stāvāka
Aizstājēja pieejamība		Ļoti viegli pieejams		Tikai daži aizstājēji nav pieejami
Cenas pieaugums		Kopējo ieņēmumu samazinājums		Kopējo ieņēmumu pieaugums
Cenas samazināšanās		Kopējo ieņēmumu pieaugums		Kopējo ieņēmumu samazinājums
Produktu veids		Tas ir piemērots luksusa un komforta segmenta produktiem		Tas ir piemērots nepieciešamajiem produktiem
Patērētāja uzvedība		Jūtīgāka pret produktu cenu izmaiņām		Mazāk jutīga pret produktu cenu izmaiņām
Klienta profils		Klients no zemāku ienākumu grupas		Klients no grupas ar augstākiem ienākumiem.

Secinājums

Pieprasījuma elastība ir metrika, lai izmērītu produkta cenas svārstību ietekmi uz patērētāju pieprasīto daudzumu. Produktiem, kuru aizstājēju nav vai ir maz, ir mazs pieprasījums, savukārt produktiem ar viegli pieejamu lielu aizstājēju skaitu ir elastīgs pieprasījums, jo patērētājiem ir iespēja pāriet uz citiem aizstājējiem, ja mainās produkta cena. Nepieciešamajam produktu segmentam būs arī neelastīgs pieprasījums, savukārt luksusa un komforta produktiem būs elastīgs raksturs. Tādējādi var teikt, ka pieprasījuma elastības galvenais virzītājspēks ir aizstājēju pieejamība un produkta nepieciešamība iedzīvotāju izdzīvošanai.